D amyaru, d aselmad, d anagmay, d amusnaw n talsa. Neqqaṛ-as Dda Lmulud seg wakken aṭas i d-yefka i tutlayt d yedles amaziɣ. Isem-is unṣiv d Mouloud Mammeri. Ilul di taddart Tawrirt Mimun (At Yenni, Tizi Wezzu), ass n 28 di Dujambeṛ 2867/1917. Yemmut ass n 26 di Fuṛaṛ 2939/1989.
Yeɣṛa deg uɣeṛvaz amenzu n taddart-is, sakkin yekcem ɣer tesnawit di tmanaɣt. Di tesdawit n Lzzayer tamanaɣt yeɣṛa tutlayt d tsekla tafṛansist. Di tazwara, yella d aselmad n Tefṛansist di tesnawit. Syen akkin, yuɣal d aselmad di tesdawit n Lzzayer tamanaɣt. Din i yesɣaṛay Tamaziɣt seg ussegʷas n 1968 arma d 1973, xas akken aṭas n wuguren i d-yufa zdat-s. Aṭas n yimeɣnasen i yeɣṛan Tamaziɣt ɣuṛ-s, gar-asen Racid Σallic d Σmeṛ Mezdad i yuɣalen d ineggalen s Tmaziɣt.
Ungal amezwaru i yura d "Tawrirt yeƫwaƫun" (La colline oubliée) deg ussegʷas n 1952. Ungal-a isuffeɣ-it-id Bugermuḥ d asaru s Tmaziɣt. Yura daɣen "Le sommeil du juste" (1952), "L'opium et le batôn" (1965) i d-yeffɣen daɣen d asaru, "La traversée" (1982). Rnu ɣer waya, yura tullisin am "Escales" (1985), timezgunin am "Le Foehn ou la preuve par neuf" (1962), akkʷed timucuha am "Contes bérbéres de Kabylie", atg.
Di tesnilest, isuffeɣ-d "Tajeṛṛumt n tmaziɣt" deg ussegʷas n 1976. D tajeṛṛumt-a i seqdacen ar ass-a deg yiɣeṛvazen akkʷed tesdawiyin. Seqdacen-ƫ ula d imyura. Yella daɣen deffir n leqdic n tseknawalt am umawal asinutlayan "Amawal Tamazight-Français et Français-Tamazight" i d-yeffɣen deg ussegʷas n 1980. Amawal-a yesdukel-d deg-s ukkʷ awalen imaynuten i d-yesnulfa. Isuffeɣ-d daɣen amawal wayeḍ akkʷed Cortade: "Lexique français-touareg" (1967).
Ur nezmir ara ad d-nader Dda Lmulud war ma nevder-d isefra n zik i d-yerra ar tira deg "Les isefra : poèmes de Si Mohand-ou-Mhand" (1969), "Poèmes kabyles anciens (1980) akkʷed "Yenna-yas Ccix Muhand" (1989). Dɣa deg ussegʷas n 1980, mi yekker ad d-yemmeslay af yisefra-agi n zik deg yiwen usarag di tesdawit n Tizi Wezzu, ur t-ǧǧin ara yiqeddacen n udavu. Imir kkren-d yinelmaden mgal adavu. Amennuɣ-a, d win i yuɣalen d Tafsut n Yimaziɣen n 20 yevril 1980.
Asmi yemmut Dda Lmulud, nnan-d d aseklu i d-yeɣlin ɣef tkeṛṛust-is, mi d-yuɣal seg yiwet n temlilit tussnant di Lmeṛṛuk! D acu kan, ar ass-a ur d-tvan tideƫ.
Ass-a, tasdawit akkʷed uxxam n yedles n Tizi Wezzu refden isem n Dda Lmulud. D acu kan, argaz yefkan tudert-is i tutlayt d yedles Amaziɣ, yuklal ugar n waya. Dda Lmulud, xas yeǧǧa-aɣ, yeǧǧa-aɣ-d. |